as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

mums kaut kā izcili izdodas būt pēdējiem kāzu viesiem. kāzās #1 pie vainas bija bezgala jēgpilna saruna ar jauku homofobu līdz 11 rītā par gejiem "bet tas nav godīgi, jūs par šo esat pārāk daudz domājuši, jums IR argumenti", šoreiz visi vienkārši aizplūda prom kā pēc komandas, kamēr mēs vēl bijām tikko pamodušies, un sākuši divatā spēlēt strīdos par ļoti random lietām, ieskaitot, vai tomēr kādreizīt var samisēties, samutēties un gadīties, ka identiski dvīņi ir dažāda dzimuma, vai dvīņi vispār ir gēnos un vai bērna dzimumu patiesībā var noteikt ātrāk, bet nedrīkst, jo ne tikai ķīnieši un indieši ir āpši, bet arī eiropietis parastais var sagribēt mantinieku ar pautiem. kāpēc šis bija svarīgi, to neatceros.

bija silti un mīlīgi, it sevišķi otrajā nīkuļrītā un tad jau arī pēcpusdienā un ezers un vasara un i. ļoti daiļa, bet kādam laikam man laikam kāzu pietiks, citādi hanībī pēkšņi jautāja man, vai es gadījumā netaisos precēties, jo tik daudz cibinu pa kāzām, uz ko reaģēju ar nebūt ne panisku: nē, nē, nē, nē, nē, nē. diespasarg, nē, nē, nē, nē, nē, nē, nē.

kaut gan esmu izdomājusi vairākas vērtīgas idejas. piemēram, tematiskās kāzas ar asins nodošanu, jo varētu šausmīgi daudz ietaupīt uz šmigu, un pasākumam būtu dziļāka jēga.