Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment


[info]penny_lane
Jul. 4th, 2016 10:52 pm

bet politiķu cepienā mums blakus sēdēja pasaulē resnākais vīrietis un visu laiku cītīgi būjināja, it sevišķi par "bezgaumīgajiem" jokiem par to, kā krievi ienāktu latvijā. kad viņš pāris reizes rupji un aprobežoti apsaukāja kolāti, nopietni apsvēru viņam iesist pa seju un mani nopietni kavēja fakts, ka mazajā somiņā man nav nekā pārāk cieta, un roka droši vien vienkārši tajā galertā pazustu, neatstājot būtiskas traumas. vienreiz viegli viņam uzrēju, bet ar to nepietika. viņš visu laiku komentēja un visu laiku drausmīgi rupji un kuciski, d. teica, ka viņš bija kaut kāds psihiski apdalīts, neesmu tik droša, varbūt viņš vienkārši bija no delfu komentētāju zemākajiem plauktiem, katrā ziņā vienīgais uz parādnieku skatījās dievinošām acīm, bet viņķeli skaļi sauca par to čūsku veceni, izcili, izcili tie vēlētāji NA gadījušies, novilkt līniju starp stulbuma absolūtu overdozu un jau kaut kādiem mentāliem dizorderiem nav nemaz tik viegli, uz šādiem skatoties. katrā ziņā viņam bija viss skaidrs par vīrišķību, par to, kā sievietes neko nejēdz, par to, kā patriotisms ir labākā lieta pasaulē, bet visi, kas domā citādi, izbarojami cūkām. un man bija jāsēž un jādreb šausmās, ka šādi pretekļi eksistē mums blakus, ka viņi apsēžas mums blakus un izbojā pasākumu, tas, protams, nepatīkams, bet sīkums, bet tas, ka šādi bezsmadzeņu dranķi var nodarīt pāri vājākiem, bet stipri saprātīgākiem, tas bija tik uzkrītoši, tik sāpīgi. tas bija vīrietis, kurš acīmredzami būtu gatavs atspārdīt visu, kas viņam liktos nepievilcīgs un nolamāt to mātei pa ceļam. turklāt absolūti netverot telpu, un neatlaidīgi adresējot atbalstu lūdzošas atbaidošas replikas a la "bū, tauta, bū, visi kopā bū, jo *insert necenzēta leksika šeit*"viņu pieklājīgi ignorējošiem cilvēkiem. tikai mazā meitenīte lielajām brillēm, kas pēkšņi uz viņu vērās ar tādu ziņkārības pilnu riebumu, tādu, kas spēj piemist tikai bērniem, un šķiet sakām: "onkuli, onkuli, kas tev nodarījis tik ļoti pāri, ka tu esi tapis par tādu kretīnu? es gribu zināt, lai ar mani un man mīļajiem tā nekad nenotiktu!" tikai tā meitenīte spēja iemiesot visas manas sajūtas.

biju nogurusi. pietrūka nekaunības. un patiesībā - ko gan būtu darījusi? sist būtu stulbi un neapdomīgi, kaut ko teikt- bezjēdzīgi.

Read Comments

Reply

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: