as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

sēdēju, skatījos gaisā un mazdrusciņ raudāju. no atvieglojuma, noguruma, visādām sīkumsīkumībām un maza meitiņa ar aziātu vaibstiem kašķējās ar tēti, līdz beigu beigās tipiski vāļājās pa zemi, spiedza, lēkājot drebināja asfaltu... izteica neapmierinātību kā parasts mīlēts četrgadnieks. tumšs. tie dvīņu torņi izskatījās vēl bēdīgāki kā parasti, es sēdēju un smaidīju.

'paskaties, tante, smejās!'
'nē, tante domā, ka viņa arī tā gribētu. viņai tikai nav neviena, kas pacietīgi gaidīs un skatīsies, kamēr viņa izkliegsies.'
'paskaties, tante ir laipna!'
'nēēēēēē, tante nav laipna, tante ir riebīga!'
'nadia, kāpēc es esmu riebīga?'
'kā tu zini, kā mani sauc?'
'es esmu ziemassvētku vecīša palīdze, viņas zina visu.'
'tu melo, tu esi riebīga.'


auksts šardonē. tev taisnība, nadia, es neesmu. kaut kur pie polārā loka onkulis ar lieko svaru saņurcīja manu cē vē un nodomāja, ka man sākumā pašai jāizaug bikucīt lielākai.