as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

šodien izdomāju, ka jāiegādājas grāmata. ignorējot to, ka mājās stāv čupa nelasītu, neatvērtu, no šodienas sāku jaunu un skaistu dzīvi, lasu, rakstu, sapņoju un saule.

aplogpirku visas grāmatnīcas, baigie sūdi logos, nekas vispār nepievilināja, nodomāju, ka jānoskaidro, kas izdevis stiklus un jānopērk stikli, bet vēl cīnos ar iekšējo "aizņemties, aizņemties" kļančītāju.

tā vai tā, salamāju sevi, ka neeju uz mazajām mīļgrāmatnīcām, vai kaut vai... kādreiz robertsbuki tak bija tik mīlīgi, bet tā jau atver tās vietas, tu par viņām aizmirsti, sazin, mirusi jau varētu būt, neviens i nezinātu, varētu aiziet, bet neatceros pat vairs, kur bija. un tai brīdī paceļu acis un tur liels uzraksts, ka šai pagalmā ir leduskafija un manis tikko apcerētā vieta. nu neko. jāsēž nost. man tas likās tik savādi, ka nabaga puisēns, kas taisīja kafiju, dabūja dzirdēt manu stāstu, kā vieta atnāca pie manis.

kafija briesmīga, bet tas nekas. toties sajūta mazliet pēc dienvideiropas. pagalmiņi, mīlulīši, verieties vēl, verieties līdz galam vaļā.