Dažreiz ir grūti saprast, kas tam vīrietim notiek galvā. Lūk vēstules no kluba dalībnieces (vārdu gan nevēlējās publicēt) ar jautājumu par vīrieša uzvedību:

“Šonakt domāju, domāju un izdomāju, ka mums ir jātiek galā ar pusaudžu krīzi. Jo mans vīrs uzvedās kā pusaudzis – tātad es uzvedos kā mamma. Pašai šķita, ka pamazām varēšu tikt no šīs lomas vaļā, bet tā pa mazumiņam rīkojoties – vīrs domā, ka kļūstu vienkārši nevīžīgāka, jo neaptekalēju viņu. Tāpēc saprotu, ka tam jāķeras klāt pamatīgi! Kā Jūs ieteiktu pateikt vīrietim, noformulēt sakāmo, ka laiks uzņemties atbildību un ka es no šodienas vairs netaisos būt viņa mamma? Un to darīt tā, lai negrautu jau tā viņa sagrauto pašapziņu?”

Pēc manas atbildes cenšoties saprast konkrēto situāciju, viņa turpināja:

“Konkrētā situācija nav tikai par zeķu savākšanu, bet par to, ka viņš kā pusaudzis bēg no mājām. Var atļauties nepajautāt, vai mums ar bērniem mašīna būs nepieciešama, nepateikt uz kurieni dodas, kad būs atpakaļ un uz zvaniem un īsziņām var neatbildēt. Uz jautājumu – ‘kāpēc viņš tā rīkojās?’, atbilde bija – ‘tu tā pat man nebūtu ļāvusi!’ Kaut gan nekad neesmu uzskatījusi, ka vīrietim būtu jāprasa atļauja par kaut ko- viņš var izteikt savas vēlmes un idejas un varam saskaņot plānus, lai tas izdotos. Šādi viņš jau iepriekš ir rīkojies, un nelīdz tas, ka saku, ka dusmojos nevis par to ka viņš grib aizspraukt satikt draugu, bet par to ka vispār nesaka kad, kur un uz cik ilgu laiku dodas. Nākamreiz seko viss tieši tā pat. Viņam nepatīkot tik ļoti atskaitīties – manuprāt tie ir tikai normāli 3 jautājumi, lai laulātais pāris varētu normāli uzticēties viens otram, zināt, ka viss kārtībā un ja pēkšņi kaut kas atgadītos, mēs viņu varētu sazvanīt. ”

Padoms #1: Apjaut atslēgu

Vīrietis baidās zaudēt savu brīvību (un mūk prom cenšoties to saglabāt). Viņš negrib būt piesiets pie ķēdes. Ja sieviete prasa saskaņot visus plānus, tad vīrietim liekas ka viņam vairs nav brīva izvēlē rīkoties pēc sava prāta.

Sieviete jau no mazotnes to būvē kā ideālo scenāriju – ka abi dalās viens ar otru pilnīgi visā un starpā nav nekādu noslēpumu. Savukārt, vīrietis jau no mazotnes būvē citu scenāriju – viņš būs tas kurš pievarēs briesmas ārpasaulē un atgriezīsies mājās, lai paradītu (vai pastāstītu) savai mīļotajai.

Viņš grib aiziet izdarīt un pēc tam tev pastāstīt kā gāja. Viņš grib paveikt varoņdarbu par ko pēc tam var palielīties. Ja tu no viņa prasi saskaņošanu, tad tādā veidā laupi viņam šo iespēju (vismaz tā viņam liekas).

Protams ka ir tikai saprotami, ka tu gribi zināt kad, kur un uz cik ilgu laiku viņš dodas. Bet tev ir arī jādod iespēja viņam atnest mājās kādu piedzīvojumu stāstu.

Padoms #2: Komunicē gudri

Tātad vīrietim vajag brīvību, bet tas nenozīmē, ka tev jāciešas un jāsamierinās ar situāciju. Vari pamēģināt komunicēt “gudri”. Piemēram – paprasi lai viņš uzraksta vai piezvana (atšķirībā kā jūs parasti komunicējat) cikos grib vakariņas (vai brokastis vai pusdienas (vai ko citu, kas viņam interesē)). Tādā veidā dot tev ziņu ir arī viņa interesēs, ne tikai tavās. Un tev labums, ka zini ka viss kārtībā, un kad būs mājās.

Un kad viņš atnāk, tad neuzbrūc ar jautājumiem, vienkārši dari savas lietas un nepievērs uzmanību. Ironiski, tieši tad viņš arī dalīsies visā. Dod viņam brīvību un viņš pats nāks pie tevis.

Padoms #3: Parādi viņam kāda ir nepatīkamā sajūta

Ja “pa labam” nesanāk, tad dažreiz ir nepieciešamas mazliet stingrāka pieeja. Šodien šī pati kluba dalībniece atrakstīja, ka viņas vīrietim “dalec” tikai tad, ja tiek atdarināta nerūpīgā rīcība.

Viņa izmēģināja pati pazust iepriekš nebrīdinot un izslēdzot telefonu – atstājot visu atbildību par bērnu izvadāšanu uz skolu vīram. Kā rezultātā nākamreiz, kad viņš kaut kur gribēja doties, tomēr bez prasīšanas pateica, kad uz kurieni un apmēram kad būs atpakaļ.

Personīgi, es vienmēr mudinu uz to pozitīvo ceļu, bet ir reizes kad vajag piesist kāju.

vai, piemēram