as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

episki nejēdzīga vizīte pie ārsta. sākumā klausījos gandrīz ar bažām par to, ka dzert nedrīkst un NEMAZ. tad sekoja visu mākslīgo cukuru izslēgšana, labi, klasika, lai būtu. pēc tam - garšvielas. šai brīdī teicu, ka varbūt vajag kaut kā turēties realitātē, bet viņa īpaši neklausījās, un izslēdza vēl veselu kaudzi lietu, tai brīdī es arī vairs īsti neklausījos, bet tomāti mani nedaudz apbēdināja. un tas, ka smagumus nedrīkst celt un liekties uz priekšu. vai varbūt ar smagumiem liekties uz priekšu, hvz.

vajag nodarboties ar sportu. nu, skaidrs, ka vajag. manā gadījumā ar jogu, jo es izskatoties tāda nervoza. kurš neizskatītos nervozs, ja viņam tikko būtu atņemts viss, izņemot vārītus dārzeņus?

bet. vislabākā daļa bija pēdējā. vajag hobiju. vislabāk tamborēšanu. kaut ko lai rokas aizņemtas un galva brīva.


beigās pajautāja, vai man nevajagot kaut kādas nomierinošas zāles izrakstīt. nolēmu neatjokot neko, un teicu, ka būs jau labi.



*jūs droši vien domājat, ka man uzstādīja diagnozi. ne gluži. jo vispār jau viss izskatoties kārtībā.
** ā, un jaunām un smukām meitenēm vispār nevajagot dzert, kur nu vēl manā gadījumā.