as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

dažreiz prātoju, vai man vienīgajai tāda sajūta, ka... ka visa domāšana, esība, sauc kā gribi, ir tāda kā izrotāta ziemassvētku eglīte bez eglītes. ja paņemtu projām visas dekorācijas, nepaliktu nekas. neviena maza vientuļa domiņa. tukšums.

tāpēc man nepatīk ilgi palikt vienai. man patīk stabilāki stārķi par sevi pašu.

lasu skaistu franču grāmatu un fonā skan simpsoni. ja nevar dabūt family guy, jāņem tas kas ir. dienvidparks gan pēdējā laikā nepiedur. re, šāda veida eksistenciālas pārdomas satrauc mazāk. lai dzīvo animācija!

bet vispār visvairāk uzmundrina frīki/maitas/ģēniji vienā personā. ask woody.

what if everything is an illusion and nothing exists? In that case, I definitely overpaid for my carpet.

what if nothing exists and we're all in somebody's dream? Or what's worse, what if only that fat guy in the third row exists?

it's not that I'm afraid to die, I just don't want to be there when it happens.

life is full of misery, loneliness, and suffering - and it's all over much too soon.

how can I believe in God when just last week I got my tongue caught in the roller of an electric typewriter?

man consists of two parts, his mind and his body, only the body has more fun.

un uzreiz sajutos labāk.