as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

man tiešām šķiet, ka atklātība bieži ir stipri pārvērtēta. pie tam - jaukt atklātību (savas dvēseles smalkās ciešanas un to eksponēšanu) ar patiesību, arī nav īpaši gudri. un nesaku es to, kā smalks melis, bet drīzāk kā cilvēks, kas ļoti daudz ir cietis no savas nespējas noturēt muti un cietīs vēl. padsmit gados lepni teicu- godīgums.

bieži tas ir sūda gļēvums. empātijas trūkums. stulbums.

un mīlestība jau vispār tāda trausla padarīšana, bija, nebija, kur palika, kurš zina? es esmu teikusi drausmīgo frāzi, ka nekad neesmu mīlējusi un man ir teikts. un abos gadījumos tā ir tāda otra piecūkošana.

nē,pa īstam melot vajag ļoti reti. lielākoties vienkārši jāmāk paklusēt brīžos, kad gribas kādam sabojāt dienu ar savu līksmo - ja nu mēs te par orgasmiem- : vaimandieniņvai, šis gan bija sliktākais kniebiens manā mūžā.