as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

pabeidzu darbiņus, aplūkoju, ko jauku šodien man austiņā ir iečukstējis mans mazais anonīmais, un... jā, es laikam netveru saasināti lohus bez sejas, saasināti tveru mīļas sejas kā reiz. šodien man palika kauns par to, ka sāku raudāt, kad kāds draugs nokritizēja manu ļoti objektīvi no visām pusēm kritizējamo nieciņu. un skaidrs, ka nav ko pūkoties, taču skaidrs, ka šoreiz nekā smalka nav, bet tīri pirmā reakcija, izsprāgst asaras, tad mazliet smiekli un tad jau viss labi, bet tik un tā. asaras, jopcik.

bet tagad vismaz mazliet miega esmu nopelnījis. tā nogurt var tikai no bārbiju fotografēšanas uz vējaina jumta.