as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

speciāli unpijam (pēc rasbainieka pieprasījuma)

ir baigi viegli ņirgāties par attieksmi, kuru tu nejūti, jo pret tevi tādas nav. nav paredzēta. nekad neesi jutis, tātad - nav.

lielā mērā tas ir stāsts par nākšanu mājās pa avoteni divos naktī. un, kad ieeju dzīvoklī un saku savam vīrietim, ka man septiņas reizes piepisās veči, un ka man bail un vairs nekad neiešu pa avoteni viena divos naktī.

un viņš saka: vau. toč? nekad nebiju iedomājies.

bet, ja nu viņš teiktu:

ko tu dirs? es pa avoteni eju katru nakti, vēl ne reizi man nav piepisušies veči ar seksa piedāvājumiem. zosis sievietes. izfantazē problēmas.

tad būtu drusciņ jocīgi.

principā, ja tu jūties komfortabli kā stereotipiskās sievietes lomas pildītāja ar visiem plusiņiem (mazāk atbildības, kāds samaksā par dzērieniem un patur durvis, tu vari veltīt laiku savām visiemīļotākajām sievišķīgajām nodarbēm, viss ir superīgi. vakar skaļi lasīju sieviešu žurnālus. kas man likās traģikomiski un neticami, kādai citai šķiet čotka.) un mīnusiņiem ("tu esi jauks un mīļš radījums" un that's it kā vakar delfi ģeniāli tupajā 8. marta apsveikuma video teica intars rešetins) vai ja tev gadījies piedzimt par veci, tev liekas un tev liksies, ka viss ir ok. un tev būs viss ok. ok. chill.

tas mazākums skuķu, kam gribēsies savas stulbās tiesībiņas būt vienlīdzīgām, tās pacīnīsies. bet nevajag izlikties, ka problēmas nav, tāpēc, ka problēmas nav TEV.