as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

redzēju filmu. mēs kopā bijām ar to čali script campusā, un, paskat, to pašu scenāriju viņš ir pārvērtis Berlināles cienīgā darbā. arī generation. smējos, pārdzīvoju, skumu, smaidīju un ātri aizmirsu, ka scenāriju esmu lasījusi, aizmirsu to, ko reiz tam scenārijam pārmetu, jau toreiz zināju, ka džeks ar baigām iekšām, un re, pagājuši četri gadi, viņš ir apprecējies un uztaisījis filmu, ko atlasījusi Berlīne.

a es? es neko. bet man neskauž, tagad es zinu, ka man neskauž, jo, ja kaut kas ir izdevies labs, to atliek tikai apbrīnot.