as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

skatījos uz primaveru, atcerējos, kā aizbraucu uz telavivu tā vietā, un to, ka m. ar mani vairs nesarunājas. vienmēr mazliet skumīgi, kad kāds neatbild uz vēstulēm, kur minēts vārds "mīlestība".

tad atkal, nē, tā, protams, nebija tāda vēstule, bet tad atkal- vai kāds kādreiz uzrakstījis vēstuli, kur pastāstījis to, ko jūt, to, ko patiesībā jūt, un viss beidzies ar salūtu un vienradžiem?

tās vēstules parasti ir pretīgi lipīgas, piesūkušās visādu dranķību, visādu dvēseles punķu, tu viņas izlasi un aizmet projām, tālu, tur, kur gaisma neiespīd, visiem paveicas, ja neviens vēl tā rūgti nepasmīn par pasākumu.

vakar atkal māsai teicu, ka vienmēr viena roka man ir uz koferīša, gatava sameklēt viņu tai pasaules nostūrī, kur tai brīdī viņai būs gadījies klejot.

es tevi jau sen gaidu, viņa teica.