as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

par seksuāla rakstura uzbrukumiem. es laikam viemēr esmu vienlaikus uzskatījusi, ka apzināti iekuļos nelāgās situācijās un lepojusies ar to ka tieku no tām diezgan veiksmīgi ārā. tāpēc neesmu pārāk... sāpīgi tvērusi. jauna un stulba, vienvārdsakot. tagad lasu rakstu par to, ka seksimā tautībai/rasei nav nozīmes. nē, kaut kāda ir. esmu līdzīga veida gājienus piedzīvojusi no līdzīgas tautības cilvēkiem. bet būt par mēslu, tam tiešām nav ne rases, ne tautības. un, pieņemot, ka empīriska pieredze ir mūsu komentētāju viss:

mani reiz no grupveida izvarošanas (varbūt šie stipri iedzērušie un ĻOTI BALTIE džeki bija nolēmuši, ka es kā reiz gribu viņus visus trīs vienlaicīgi) izpestīja tieši arābu džeks.
kāds cits arābu* džeks reiz man iespļāva sejā, jo noraidīju viņa uzmanības appliecinājumus.
vēl kāds cits mēģināja uzbrukt kāpņu telpā, bet man izdevās sacelt paniku un aizbiedēt.
reiz no viena arābu zēna aizbēgu, ielecot taksī, kuru vadīja cits arābs, kurš, dzirdot situāciju, aizveda mani drošībā un nepaņēma naudu.
cits arābu taksometra šoferis atteicās apstāties un mani izlaist no takša, kur kļūdaini biju iekāpusi ar vīrieti (spānis vai itālis)- aizbraukt iedzert, taču viņš sāka man pārāk spēcīgi uzmākties. no takša dabūju izlekt pie luksofora. atceros citātu: "piedod, mīļā, mans klients ir vīrietis, kas apturēja taksi, viņu arī klausīšu".
bet tas bija franču tautības vīrietis, kas mani ieslēdza mašīnā un atļāva izkāpt tikai tad, kad piekritu vinu "noskūpstīt" un atstāt savu telefona numuru, pārbaudot, ka īstais.
taču tas nav ļaunākais, ko reiz tiku piespiesta izdarīt, jūtot bailes par to, kas notiks pretējā gadījumā. bet par deitreipu to nesauktu. varbūt tāpēc, ka tas "šis viss ir mana vaina" pārāk dziļi iesēdies. britu čalis.
lietuviešu čalis, kurš mani pamodināja uz prāmja zviedrija-rīga. ar roku. biksītēs. man nebija naudas kajītei toreiz. iesitu pa seju. sāku latviski kliegt pēc palīdzības.
latviešu čalis, kurš atsaucās. aizveda mani uz savu kajīti, lai man liek mieru. pēc stundas atnāca uzmākties. pārējo nakti pavadīju uz klāja. bija ziema.
džeks ar nazi nicas pludmalē. arābs. aizbēgām.
džeks stāvvietā, kurš ievilka manu draudzeni savā SARGbūdiņā. nenormāli kliedzu, nobijās, izlaida. spānis.
internacionāls pūlītis, kas autobusā man salika rokas visur, lai es pamostos. kad sāku kliegt, smējās par akcentu.
latviešu Dienas fotogrāfs (vārdu nepateikšu), kurš nebeidza atkārtot, ka varu pārģērbties viņam neizejot no telpas, jo "viņam netraucējot". man -18.
vecais opis, kas mani mēģināja piedabūt uzvilkt savas mirušās sievas apakšveļu un padejot. francūzis. akadēmiķis.
franču heteroseksuāls pāris, kas mani uzaicināja uz vakariņām, kuras, izrādās, bija preteksts seksam trijatā. rokas uz visurienes un tā. protams, abi pēdējie gadījumi ir vairāk komiski. protams, ir vēl, šie pirmie nāk prātā.

vīrieši, kas uzstājīgi piedāvājuši naudu par seksu, randomly apgrābstījuši uz ielas, saukuši vārdos... ai, kurš tad tos visus var uzskaitīt. bet man neviens nekad nav īsti nodarījis pāri. vismaz pēc maniem aprēķiniem. ja reiz mēs te runājam par imigrantiem izvarotājiem, šis ir mans delfu komentārs. un jūs droši varat piezīmēt kaut ko par manu svārciņu garumu. pirmkārt, biežāk brutāli uzmācas tad, kad tu izskaties vienkārša, pieejama, bez uzpūstas pašapziņas un tīkliņzeķēm. bez tam- man arī patīk muskuļainas džeku kājas šortos. bet vēlmei iegrābties olās laikam man pāri palīdzējusi tikt mana maigā sievietes daba.

*spriežu pēc akcenta. nevaru galvot ne par vienu, kas šeit apzīmēts ar plašo "arābs", izņemot pašu pirmo pieminēto.