as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

viens no maniem visu laiku vismīļākajiem jokiem ir tas, kur tēvs dod padomu meitai laimīgai dzīvei: atrodi to, ko tev dzīvē visvairāk patīk darīt un iemācies ar to pelnīt naudu, un tad meita sāk raudāt un saka, ka viņa negrib būt prostitūta.

kas tikko izvērtās dziļā un jēgpilnā sarunā par to, vai ir tādi cilvēki, kam sekss tiešām ir vismīļākā nodarbe no visām.

un beidzās kaut kur pie mana secinājuma, ka, ja es būtu džeks, tās būtu stindzinošas bailes, kas mani pārņemtu, kad būtu pirmoreiz jāguļ ar jaunu meiteni.

viņš: nu ja. džeks, nabags, reāli kāpj uz skatuves. un tu...gaidi. vērtē. tu esi... skatītājs. nē, ļaunāk, tu esi kritiķis!

nez, par ko citi cilvēki tērzē darbā?