as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

ir atsākusies piepišanās uz ielām sezona. tas nav īpaši atkarīgs ne no kā, tiešām, ne es vairāk pēc maukas, ne vairāk pēc cilvēka izskatos, vienkārši ir tādi periodi. un, lai cik laipni un smaidīgi es neatšūtu tos, kas godīgi saka, ka grib iepazīties, tie, kas izmanto idiotiskas atmaskas, lai uzsāktu sarunu, tiem vienmēr gribas ievidējpirkstot un miers.

bet jā, man nav ar to nekādu īpašu problēmu, reizēm pabrīnos pat diezgan nicīgi par citu skuķu reakcijām, ka, vaimandieniņvai, kā viņš šitā, kā viņš tā, jo dziļi dvēselē man gribas teikt, ka vajag taču dot pretī bez bremzēm, ja situācija tevi neapdraud. un ja situācija vispār ir vairāk mīlīga, nekā riebīga, tobiš neviens nerunā kaut kādas kroplības, taču viss kārtībā, par ko skumt?

tad atkal. ir taču čupa tādu dūdu, kam grūti ar to tikt galā, un tad, lūk, kad nošēroju tviterī rakstu par evrīdei seksismu, tad izrādās, ka nu gan man esot izdomātas problēmiņas.

pie visa, protams, šai pasaulē var pierast, bet vai vajag?