as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

kāds franču kungs man šodien pajautāja, vai man ir bērni.

es tiešām mācos aptvert to, ka neesmu pati vairs bērns. tiešām samierinos, ka šitā seja paliks tikai vecāka, ka šitais ķermenis tagad gribēs vairāk rūpes, ka šitais balss tonis vairs neies cauri.

ES MĒĢINU. mēģinu tam nepiešķirt to milzu nozīmi, kas deg apziņā. un vakar franciski pārteicos, kad man jautāja, cik man gadu, pateicu, ka astoņpadsmit. neviens, protams, to nenopirka, un uzreiz saprata, kādu ciparu biju domājusi.

bet sūds par iepakojumu. kāds vispār jebkad sajūtas pieaudzis? vai tas viss ir tāds mierinošs šovs, ko vieni bērni taisa otriem bērniem, un viss?

vai man ir bērni.

tur sešdesmit reizes var ID pēc tam pajautāt, mierinājuma vairs nebūs.