as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

aizgāju uz kaņepi pastrādāt, piepisās kaut kādi leiši, kas jau tāpat kaitinoši krita uz nerviem, piesēdās pārāk tuvu un neizskatījās pārāk pilnrublīgi, tipa pieaugusi sieviete ar trim pusaudžiem, izmisīgi prasīja, lai atbildu par izklaides iespējām, man tiešām bija diezgan pohuj par viņu izklaides iespējām, drausmīgi bezcerīga angļu valoda un viss cits, cik nu varēju atbildēju, bet tad, kad viens no viņiem pajautāja pagaršot manu alu un paņēma un padzērās arī, sajutos toč kā sākumskolā, kad citi gribēja pasūkāt manu čupačupsu, un tad, nemākot pateikt nē, vienkārši dabūju mūždien atdot. ar sirsnīgi dziļu riebumu mēģinu dzert to alu tālāk, bet viņš garšo pēc leišu urlām, tur neko nevar darīt.

īstenībā lietuvieši kā tauta man vienmēr pamanījusies izsaukt pretīgumu. latvijas mazais garīgi atpalikušais brālītis.