as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

mans ziemassvētku tuvums manifestējas par pāris piparkūkām pie tējas rītos, tukšu lodziņu atvēršanu laimas kalendārā (jo tās kuces nevar arhitektēt tādu, kur visas šokolādes nesakrīt apakšā, domāju par vilšanās pilniem bērniem, domāju par to, ka ārzemju bija uz pusi lētāks... pērc vietējo, hohoho) un ikdienišķām slāpēm pēc saules.

un vēl bail no februāra. man vienkārši liekas, ka tik daudz nav iespējams izturēt. atceraties vasaru? tā bija svilinoši karsta vasara, reizēm atrodu sevī visu vasaru konservus un pielieku rokas tuvāk. nav jau tā, ka mēs nemaz nemākam ceļot laikā.