as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

beigšu sarunāties ar īstiem cilvēkiem un pārtapšu interneta trollī, es jau redzu, kā i klaviatūra, i pirksti pāraug zaļu sūnu.

par tām sieviešu padarīšanām. ir mazliet tāpat kā ar geju padarīšanām.

man kaut kā nepatīk, ka kaut kādi publiski balamutes var paziņot, kurš būs kārlis, kurš katrīna, kurš lohs, kurš- ne tik ļoti. tā nedrīkstētu būt norma - runāt tādu sviestu, kādu pie mums cilvēki runā no lielām skatuvēm.

pēdējā laikā par daudz pērļu nāk ārā. un mazais jēriņš uzķer, norij un atbalso. protams, sauja gudru un domājošu cilvēku iet tālāk, tomēr bāru sarunās reizi pa reizei tu paliec ar ieplestu muti.

par bērniem.

ko es domāju jau 12 gadu vecuma un domāju vēl šodien. kādā sakarā mājturībā meitenēm jāada zeķes un puikām jāslīpē galdi? manas mazās māsas aktivitātes ir pavēstījušas, ka tas nav mainījies. jo tu tapsi par sievieti, kad uzadīsi, bļin, zeķi. naglas tām meitenēm jāmāca iesist, nevis jaiztēlojas kaut kāda mītiska ģimene tautastērpos.

tās principā ir divas lietas. kad vīrieši man spiedīs roku, bet mana meita varēs kopā ar puikām naglot dēlīšus, tad nomierināšos. diemžēl tad būšu jau veca, divreiz šķīrusies, ar kaķiem un putniem, un man drīkstēs sist pa tieši tām vietām, kuras cilvēciski sāp visvairāk.