
penny_lane | Aug. 14th, 2014 06:00 am karš nesāksies. mēs visi zinām, ka karš nesāksies.
bet, ja sāktos karš, tad es...
es bēgtu. pirms jumts sabruktu. pie pirmā patiesi aizdomīgā pīkstiena.
tālu un neatskatoties.
droši vien pirms tam piezvanītu pāris cilvēkiem, bez kuriem patlaban dzīvi iedomāties nespēju. brauc līdzi, es lūgtu, bet viņi smietos. "karš nesāksies," viņi teiktu.
klusi sakrāmētu mantas un pazustu. mans pašsaglabāšanās instinkts pašu mūžīgi mulsinājis.
nedomāju, ka jebkad, lai sargātu savu dzīvību, apzināti pakļautu citu briesmām. bet atstāt visas mīlestības saiknes tālu aiz muguras pie briesmu nojausmas- bail, ka varētu gan.
ne bērnu, protams. tāpēc tuvākajā laikā laikam nevajadzētu iegādāties bērnu.
karš, protams, nesāksies.
bet reizēm naktīs kļūst baisi, un tur neko, neko nevar darīt.
nokaitēta pasaule. Read Comments |