as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

sapnī sākumā ar t., beigās ar māsu, kā jau tie tēli mainās, bēgu no brazīlijas pašiem dienvidiem uz rio (rio taču pats nav pašos dienvidos?), vispirms gribējām ar lidmašīnu, bet nevarēju izpīpēt, cik liela iespēja, ka neatpazīstamu lidmašīnu kāds varētu nonest kā potenciālo teroristu midzeni, tāpēc nopirkām ecolines biļetes instead. netos meklēju, kur tālāk, kaut kas ar brazīliju nebija labi, laikam bijām savārījuši kaut kādas ziepes. kura ir visdemokrātiskākā dienvidamerikas valsts, jautāju. kaut gan gribēju arī šķērsot ūdeni, bet bija jāizdomā- kā.

ā, bet ar to lidmašīnu bija interesanti. zinājām, kur nozagt, bet lidot arī sapnī nemācējām, domāju, kur pacelties, nolaidīsimies spilvē, gan jau tur neviena nav. nekas, viss būs labi, teica t., vispār nespēju nevienā acī noticēt. gan jau iebrauksim- viņš saka. UN JA NU NĒ? tev vispār nav bail? nē, nē, man vispār nav bail.

nē. es vairs negribu ar tevi kopā mirt, teicu. bet beigās sāku baidīties no radariem un tā.

kāpēc tas viss? protams, mājās bija karš.