penny_lane | Dec. 5th, 2013 12:23 am kad pazudušajā kontinentā nosvīduši vīri blakuszālē spēlē pokeru, man gribas melnas zeķes, smailus papēžus, sarkanus nagus. man gribas izskatīties pēc sliktas aktrises. man gribas nevērīgi ieskatīties kārtīs un nevērtīgi nomest pāris žetonus uz galda.
man gribas nekodīt lūpas, bet reizi pa reizei triumfējoši pasmaidīt. man gribas pafantazēt.
bet tas, ko nekad nesapratīšu. tās trauslās čiepiņas, kas viņiem tur vienkārši sēž blakus. patur rociņu apmēram.
tos zaķus īsos šortos, kas pasniedz balvas uzvarējušiem sportistiem.
sievietes, kas gaida.
brīdis, kad tu pacel acis, jūsu skatieni sastopas mazās izaicinājuma uguntiņās.
par perfektu uzvaru. varbūt es pārdotu dvēseli. Read Comments |