as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

tas franču čalītis, kas planē pa rīgu apkārt, bez jebkādas elementāras cieņas pret jebko. bija tā laime pietiekami ilgi/bieži patērzēt viņa dzimtajā valodā, lai izprastu personību.

bet pusrīga ieņēmusi kaut kādu maigu "bet viņš taču mākslinieks" attieksmi un "pie tam ārzemnieks!", ļaujot viņam līksmi iztēlot no sevis the greatest director who ever lived un pagodinājis nācijiņu ar klātbūtni.
pēdējoreiz man neprātīgi besīja fakts, ka viņš atļāvās smēķēt iekštelpās publiskā vietā, un neviens no tur strādājošajiem neuzskatīja par vajadzīgu izmest viņu ārā, jo (..). un, ak visa šī mākslinieka brīvība teikt, ko domā, jo tas taču ir (..) "tev sen nav bijis seksa, vai ne? man liekas, man šodien vajadzētu tevi izdrāzt," šķiet bija tas teikums, pēc kura vairs neesmu iesaistījusies sarunā. protams, tas būtu varējis būt arī smalks joks, ja ne vien, kad gāju projām, viņš mani kaislīgi sagrāba aiz abām rokām, piespieda pie sienas un mēģināja šo informāciju nodot skaidrāk. un ne es vienīgā tāda, pēc novērojumiem spriežot.