as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

kad shorīt man bez divām minūtēm gandrīz aizbrauca autobuss un jumts, skaidri apzinājos,ka negribu dzīvot viena.vienam nav iespējams atrast telefonu! beigās izrādījās esam absurdi iepakots starp cietnjiem,un pēc tam tā skrëju,ka bail,ka tik cietnju soma nepalika virtuvē uz galda. autobusā uz autobusu uz mani cītīgi blenzj blondīne ar pukjēm matos,nez,tāpēc,ka man bez backpack'a ir vēl trīs paunas un mugurā kaut kas ērts un 3 izmērus par lielu vai vienkārshi aiz garlaicības,bet esmu gana izbesīta,lai nofokusētu savu skatienu pret vinjas klīrīgi skielējosho. kad uzkjeru, nobolu acis un pati sasmejos par savu pusaudzību. īsti vesela laikam neizskatos,jo atlikusho celju zakjis tramīgi blenzj ārā pa logu. oh well.