as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

šis riits, kaa jau single (vientuļai, latviski ir vientuļai? srsly?) sievietei ar pilnasiniigu un aizraujoshu dziivi, sācies ar sarunām par vīriešiem. par to, cik ļoti mēs meklējam mistisko drošības sajūtu, kaut patiesībā to nekad nesagaidīt, ja vienlaikus gribi, lai tevi uztver kā vienlīdzīgu, domājošu partneri. būt trauslajam ziedam, bērnam vai tomēr tikt pašai ar visu galā. kā- nevar abus?

batman in slippers is what all women want, vakar teica morans, kā lai nemīl moranu?

vēl viena sievišķīga lieta. mums griboties, lai mūs "iekaro", ja? nu tipa lasi kaut kur, viņai bija draugs, nezināju vārdu, bet zināju, ka viņa, tur, nezinu, frizētavā strādā, izskraidīju visas rīgas frizētavas ar baltām lilijām, šī tikai iemeta lilijas man sejā, bet es turpināju mēnesi iet un sēdēt uz sliekšņa, tagad mēs esam precēti ar septiņpadsmit bērniem.

dažreiz tie stāsti izklausās skaisti. ne mans piemērs, bet slinkums fantazēt.

un tomēr. kad iztēlojos, kā vīrietis tev skraida pakaļ gadu. tu domā- so sweet, bet nu. nestāv tev uz šito(es laikam negribu būt trauslais zieds), bet paralēli nekas labāks tev dzīvē arī nenotiek. ir garlaicīgi, tu sāc domāt, ka tu nesatiksi savu ideālo vīrieti, tu jau kļūsti veca un rūgta un tev gribas kaķi. un reku, garām atkal paskrien skraidītājs. velns ar visu, tu aizej uz randiņu, aiz skumjām piedzeries un jums ir sekss, protams, pie tevis. tu pamosties, viņš tur sēž, mirdzošām acīm, brokastu paplāti zobos, laimīgs kucēns, neizlikt vairs aiz durvīm. oh, fuck it, tu nopūties. jūs apprecaties. ballītēs jūs stāstāt savu iepazīšanās stāstu, līdz tas kļūst par leģendu, un pat tu sāc ticēt, ka tas ir skaisti. jo nav jau slikti, galu galā, tev vismaz nekad vairs nesāpēs.

es laikam vienmēr izvēlētos kaķi.