pendora
pendora
- 27.3.09 19:16
- Ja vēl sestdien pasākumā, kur katram bija jāizstāsta stāsts, kā krīze katru skārusi, es droši varēju apgalvot, ka es personīgi krīzi nejūtu, tad jau šodien manī ir iestājusies viegla panika par situāciju valstī.
Pirmkārt, trešdien parakstīju dokumentu par algas samzināšanu. Tagad man kā medicīnas māsai uz pusslodzi alga būs 119Ls. Savukārt šodien, ierodoties uz kārtējo dežūru, saprotu, ka no tāfeles ir noņemts aprīļa darba grafiks, jo tas ir pilnībā jāpārtaisa. Izrādās, ka puse no māsu palīgiem/sanitārēm tiek sūtīti bezalgas atvaļinājumā (lasīt - atlaisti). Nodaļā pa dienām būs māsiņa un apkopēja, bet pēc 17:00 būs viena pati māsiņa. Nodaļā parasto 4 darbinieku vietā uz vienu dežūru paliek divu cilvēku sastāvs. Es saprotu, ka visiem tagad ir grūti, un ka būs jāstrādā daudz daudz vairāk un visi saņems mazāk, bet pats trakākais, ka slimnīcai draud likvidācija, ja nekas neuzlabosies finansēs. Jāpiebilst, ka es strādāju pierīgas slimnīcā. Rīgas slimnīcās tā situācija neesot tik traka.
Un es nekādi nespēju saprast, kā var krīzes apstākļos tik ļoti ekonomēt uz medicīnas un izglītības jomām!!! Un tad, kad runāju ar savām kolēģēm, kas tā jau visu laiku ir dzīvojušas pieticīgi ar 200 Ls mēnesī, un kurām tagad savi bērni būs jāuztur no zila gaisa, man tiešām sāp sirds un krūtīs smeldz. Jo tie, kas visvairāk vainojami pie ekonomiskās situācijas Latvijā, var uzturēt sevi un savu ģimeni līdz mūža galam. Ne tas, ka man būtu žēl, bet tas, ka viņi savu gudrību ir izmanotojuši, lai krāptu tautu un barotu savu mantrausību, nevis lai palīdzētu tautai. Skumīgi.
-
0 rakstair doma