pendora

29.4.08 12:40
Tik jocīgi, ka pēdējo dienu laikā ar mani notiek tik daudz neveiksmju, ka nekas cits neatliek, kā domāt, ka man pašlaik ir melnā strīpa dzīvē. Bet pats trakākais, ka man nekādi vairs nesanāk sagruzīties....nu tā kārtīgi, kad šķiet, ka nekur vairs neveicas, viss ir slikti un, ka gribas raudāt par pilnīgi visu. Sēdēju mašīnā un gandrīz sāku smieties par sevi....nu tā caur asarām. Stulbi! Gribi pagruzīties, bet nesanāk.
Esmu nolēmusi padarīt sevi par vīrieti domāšanā par vīriešiem. Tā būs vieglāk. Pārāk daudz emociju manī. Netieku dažbrīd ar sevi galā. Nu jau protams ir daudz daudz labāk, kā agrāk, bet vēl aizvien ir brīži, kad vienā sekundes simtdaļā emocijas ņem virsroku pār saprātu (uznāk kosmiskā vientulība)un sāku šaubīties par saviem lēmumiem, gribas kļūt vājai un pačīkstēt. Protams, ka ne par ko citu tādā brīdī nevaru padomāt. Kā piemēram šobrīd. Ja es dzīvoju virtuālā realitātē, tad, lūdzu, tieši šobrīd gribu atgriezties savā īstajā realitātē.
Mūzika: iuno-everything
0 raksta ir doma