pendora

24.9.08 21:51
Šodien ir lieliska diena. No tiesas! Mans labākais draugs mani vairākas stundas vizināja ar moci. Laiks vienkārši perfekts, daba vienkārši apburoši sevi izdaiļojusi un beidzot labs garastāvoklis.
Un atkal - katru reizi, kad mocis uzņāma ātrumu līdz 140km/h un vairāk, man sejā parādījās smaids līdz ausīm. Es neko nevaru ar sevi izdarīt, smaidu kā dumiķīte un jau atkal saprotu, ka ātrums ir mana stihija. Tieši tāpat kā ar riteni bez bremzēm braucot no Siguldas lielā kalna lejā uz Gaujas tiltu. Dievinu!
Šoreiz braucot ar moci pat sāku štukot, vai ir iespējams dabūt mazus mazus mocīšus priekš meitenēm!?
Tie gan būtu pigori, kad mazā dakteres kundze uz darbu brauktu ar moci!
Mūzika: last.fm
0 raksta ir doma