"neorientējos nekur vispār" - man šķiet, ka es šo saprotu.

es arī vienmēr saku, ka patiu sūdīgi orientējos, kad kāds kaut ko prasa arī tad, ja, man liekas, ka es it kā zinu, kur konkrētā vieta ir, un man arī bieži ir tā, ka es eju pa ļoti dīvainiem ceļiem, kurus citi uzskata par "garākajiem un neērtākajiem", un tāpat nespētu citam cilvēkam normāli pastāstīt, kā jāiet.