Nav tā, ka es būtu absolūtākais meža fans (nu, tādā nozīmē, ka man no tā ir mazliet bail, nekādas ilgas pēc tā es nekad neesmu izjutusi, un jūra man patīka labāk), bet tas, ka mežs, kurā var iet staigāties ar suni, sagadīšanās pēc tagad atrodas septiņiu minūšu gājiena attālumā no mājām, man tomēr liekas diezgan ļoti veiksmīgs un iepriecinošs fakts, un es nesaprotu, kāpēc visādi kretīni ir tajā sametuši papīrus, pudeles un citus sūdus. Tas taču nav smuki. :D Bet nu labi, es pati arī nešķiroju atkritumus, plus, ja tūkstoš metru attālumā nav nevienas miskastes, mēdzu nomest uz ielas benčiku, tā kā man vajadzētu paklusēt, visticamāk.