Izmetu pirmsmiega loku pa tuvējo apkārtni. Ir tāds žogs, aiz kura vienmēr, kad ejam garām, plosās liels, melns suns - rej un mēģina pārlēkt pāri, viņa galva laiku pa laikam draudīgi parādās virs žoga. Agrāk man bija ļoti bail. Tagad es viņu esmu sākusi draudzīgi sveicināt, un reizēm viņš norimst. Pēdējās dienās uz tā žoga mēdz sēdēt arī melns kaķis. Brīnos, ka viņš nekad nesatrūkstas, kad suns sāk plosīties. Tie tagad mazliet ir mani draugi, es viņus satieku katru dienu un katru dienu ar viņiem mazliet aprunājos.