Āāā, cik Orbītas pasākums bija lielisks. Man tik ļoti patika, kaut arī es gandrīz neko nesapratu - atpazinu vienu dzejoli no Stereo un sapratu atsevišķus vārdus vai frāzes no citiem tekstiem. Bet mūzika un lasījuma maniere - viss kopā tik forši. Varēju grimt domās un nemaz nejusties par to vainīga, bet laiku pa laikam apziņā iepeldēja atsevišķas skaņas vai saprasto frāžu radīitas iztēles ainas. Sēdēju tur un pēkšņi atkal sajutos tā, ka es esmu līdz ausīm ieķēpājusies dzīvē, iestigusi un iepinusies, un tas ir reizē briesmīgi un brīnišķīggi, skaisti un derdzīgi, sāpīgi un priekpilni.