Skatos uz Kaningema Stundām, ko izmantoju par peles palikni, un atkal domāju, cik ļoti es gribētu, šoreiz pārvācoties ņemt arī savas grāmatas, es zinu, ka tas ir iracionāli, jo es tāpat nevaru tās lasīt, un droši vien arī galīgi nereāli, jo man jau ir suns un ļoti daudz mantu, bet es negribu te atstāt savas grāmatas - es gribu, lai man tās ir, lai es varu uz tām skatīties un smaržot to lapas. Nezinu, vai tā tagad atkal ir pieķeršanās lietām, drīzāk sajūta, ka es te negribu atstāt neko svarīgu.