Šodien ar dž sēdēju pie ezera un domāju, nez, vai baltie objekti, kas ezerā kustas, varētu būt gulbji. Ilgi tā skatījos. Pasaule ir kļuvusi tik aptuvena, bet iekšā viss daudz skaidrāks, daudz mazāk aptuvens un abstrakts. Man pat ir kļuvis daudz vieglāk atrast vārdus un sarunāties ar cilvēkiem, kaut arī reizēm joprojām sev jāatgādina, ka lietas un domas ir jāpaskaidro vairāk izvērsti par pusteikumu. Un arī pie aptuvenās pasaules var diezgan labi un cieši turēties.