Man tik ļoti gribētos, lai šī būtu patīkama un laiska vasara, kurā var atpūsties un baudīt dzīvi. Bet diez vai tas tā varētu izvērsties. Varbūt vasaras man ir kaut kāds karmiskais mezgls vai kas tamlīdzīgs. Pēdējās divas ir bijušas diezgan tuvu baisam murgam, kaut arī pagājusī vasara, protams, ir bijusi reizē arī milzīgu pārmaiņu sākums, un sākumi taču vienmēr ir grūti. Man gribētos gulēt ēnā, lasīt grāmatas, klausīties mūziku, iet garās pastaigās un draudzēties. Bet ir tik daudz paveicamu lietu: ārsti, visādas papīru kārtošanas, uztraukumi par to, vai es tikšu iecerētajā studiju programmā, dzīvesvietas meklējumi, pārcelšanās - pat, ja tas viss brīnumainā kārtā ritētu ļoti viegli un veiksmīgi, tas tāpat būtu baigais stress. Es esmu nogurusi par lietām nemitīgi uztraukties. Varbūt man varētu izdoties kaut kā to visu izlīdzināt - savs laiks satraukumiem un pūlēm, savs atpūtai un priekam. Es ļoti gribu patīkamu vasaru. Ļoti, ļoti.