Vedot suni, atradu zālē, vakar uz transportu skrienot, izkritušo blociņu un pildspalvu. Nav tā, ka būtu baigi vērtīgās lietas (par pildspalvu gan nezinu, jo nav manējā), bet, kad šādi notiek, vienmēr jūtos ļoti tā, ka pasaule ir laba un droša vieta. Atgādina brīnumaino situāciju, kad pirms daudziem gadiem Aicinājumā ļoti piedzērusies pazaudēju jūrmalā telefonu, un nākošajā rītā to izdevās atrast.