Sāpīgums ir kaut kas tik jocīgs. Nebeidzu brīnīties, cik dažas lietas ir viegli palaist un atsiet no sevis, it kā tās jau sen būtu pārstājušas eksistēt pa īstam, būtu palikusi tikai draudīga ēna, kurai bail pieskarties, bet, tiklīdz tas izdarīts, tā pagaist (kā tas bubulis skapī). Un tad ir citas lietas, kas sāp tik negaidīti, it kā es būtu uzkāpusi stiklam visnegaidītākajā brīdī un vietā. Un vēl citas, kuras es esmu tikai iedomājusies esam no sevis atsējusi.