bužum. :*

es pat pati mazliet kaut kā tā jūtos.
tur gan ir arī ļoti skumjā puse, ka tiešām tu visu laiku jūties kā "pārvarējis abnormālākos šķēršļus", kaut arī tam tā nevajadzētu būt, manuprāt, cilvēkiem vajadzētu iet un kārtot eksāmenu ar tik lieliem burtiem, cik nepieciešams, un lai ap to netiktu taisīta kaut kāda sensācija, un es ceru, ka tas laika gaitā mainīsies.

es gan esmu tik laimīgs cilvēks, kas var tāapt vien regulāri ēst kūkas, bet es gribu fetas siera pīrāgu, ja var. :)

un par tām iekšām, es nezinu, es visas šīs lietas eju un daru, jo jūs visi man jau sākumā pateicāt, ka tā būs – ka es darīšu visu to pašu, ko agrāk, un tas ir iespējams, tb – tās nemaz nav iekšas, es tikai sekoju instrukcijām. :)