Tikko iedomājos, ka pēdējā laikā nepieklājīgi bieži sūkstos par to, ka man kaut kas sāp, bet tad atcerējos, ka man ļoti sen nav bijušas sirdsklauves un nelabuma sajūta kopā ar elpas trūkumu, kas agrāk regulāri parādījās pirms kādiem uztraucošiem notikumiem, cilvēku satikšanas, bet reizēm vienkārši pirms iziešanas no mājām bez īpaša iemesla. Un, man šķiet, ka tas ir ļoti lielā mērā saistīts ar to, ka es kopumā sevi vairs tik ļoti nenomoku ar visādiem uztraukumiem un iedomām par to, ka visi noteikti mani ienīst un smejas par mani, tāpat ar to, ka es daudz vairāk spēju saprast un arī informēt citus par to, kas un kāpēc notiek, reizēm es pat spēju atklāti dusmoties, tāpat arī atklāti priecāties un teikt komplimentus. Un es tiešām ticu, ka varbūt tieši tāpēc man vairs nav konstantās sajūtas, ka es nevaru paelpot un man ir nelabi. Protams, ir jau arī reālas lietas, ko es esmu savas elpošanas labā darījusi, piemēram, meditēšana. Bet kopumā tas vieš ticību, ka arī visādas galvas un vēdersāpes varbūt man varētu izdoties novērst vai mazināt.