Un es cerēju, ka šovakar beidzot man būs mierīga sirdsapziņa pret apkašējās kaimiņienes vīru, kurš nevarot gulēt, jo es visu laiku staigāju. Aizgāju gulēt pusvienpadsmitos, jo biju briesmīgi pārgurusi. Tā riebīgā sajūta, ka esi pārguris līdz nāvei, bet aizmigt nevar. Piecēlos iedzert sulu un ko pret sāpēm, klausos dziesmu un, fak, atkal staigāju. Kā es domāju, tā staigāju, ko es es tur varu darīt? Un rīt ir tik agri jāceļas, jāiziet no majām jau pirms astoņiem, un būs gara diena, bet es te vēl "staigāju".

Someday we'll all be gone, but lullabyes go on and on
They never die, that's how you and I will be