Žēl, ka es nevaru pateikt tiem kaimiņiem, kas grib, lai mēs jau deviņos sākam uzvesties klusi, ka viņi smird. Viņu dzīvoklis tiešām nenormāli smird, to var just, ejot garām - laikam tā dāma ir vēl sliktāka kulināre par mani. Un, ja viņi paši domā, ka viņi uzvedas baigi klusi, tad tās ir muļķības. bet nu vismaz mamma pilnīgi akceptē, ka līdz vienpadsmitiem es varu staigāt savā normālajā solī, jo nu, es atvainojos, "mans vīrs deviņos iet gulēt", es varbūt gribu gulēt līdz vieniem, bet tas neliedz kaimiņiem urbt vai mazgāt veļu, tāpēc vadīsimies vien pēc likumiem. Man ir apnicis visu dzīvi auklēties ar tiem, kas agri iet gulēt, kamēr tad, kad es gribu pagulēt, apkārtējā pasaulē var uzvesties, cik skaļi ienāk prātā. Un vispār man ir apnicis pieciest visādus sūdus no citiem, kamēr man ir “jāstaigā klusāk”.