Es pilnīgi piekrītu tam, ko D. K. saka gan šajā, gan arī citās intervijās par visually impaired cilvēku integrēšanu sabiedrībā, proti, ka aktīvs integrācijas process nekad nesāksies, kaut ko tādu gaidīt ir bezjēdzīgi, tas, ko cilvēks var darīt, ir nebūt/pārstāt būt upura pozīcijā un iet un darīt lietas, mācīties adaptēties, dalīties savā pieredzē, informēt un iedrošināt citus. Man ļoti gribētos, lai cilvēki biežāk tā domā. Tāpat ļoti patīk tas, ko viņš saka par brīvību un izvēli. Vispār ideja, ka mācīšanās adaptēties lielā mērā nozīmē mācīšanos būt brīvam. Un brīvība ir izvēle, nevis kaut kas tāds, kas notiek vai nenotiek neatkarīgi no mūsu gribas.

http://behindwoods.com/new-videos/tamil-actors/daniel-kish/daniel-kish-interview.html