pelnufeja ([info]pelnufeja) wrote on February 10th, 2014 at 04:23 pm
Ja runājam par sabiedrību kopumā, tad, jā. (tāpēc jau saku, nepatīk, ka visu sajauc kopā), nu, tipa, man traucē, ka tie bērni te skraida, nafig jābūvē uzbrauktuves invalīdu ratiņiem un bezgalīgs utt, padomju laikā visas šīs sabiedrības grupas taču bija bez jebkāām tiesībām, un pārējiem dzīve bija daudz vieglāka - ja runa ir par šādu attieksmi, kas ir, negribētos teikt dominējoša, jo es gribu uz lietām skatīties optimistiski, citādi man atkal uznāk sajūta, ka tūlīt jātinas prom, kad es tā reāli sadomājos par visādām problēmām un sūdiem, kas tiešām te ir, bet plaši izplatīta, tad, Jā, es pilnīgi piekritu, un tas nav ok, sabiedrība ir jāizglīto, ir jārunā par lietām, jānāk arā no skapjiem utt.
Es vienkārši diezgan dzīvoju savā mazajā cilvēku lokā un jūtos tā, ka visi viens par otru diezgan ļoti rūpējas, domā un ņem vērā, tāpēc, man šķiet, svarīgi atcerēties, ka cilvēks drīkst padomāt arī par sevi (resp. kādreiz arī kā prioritāti). Man liekas – šājā ziņā vairāk ir runa, nevis par Latvija, bet konkrētajiem cilvēkiem, ar ko komunicē.
Un vēl kāda lieta, man nešķiet, ka pārmaiņas var rosināt kliedzot "es jūs visus ienīstu, stulbeņi" (tas tikai teorētisks piemērs), es dusmas un aizvainojumu par visādām sabiedrības attieksmēm, nepiemērotām vidēm utt. ļoti saprotu, un ir jāatrod veidi, kā tās izpaust. Bet, ja tā reāli gribas kaut ko izmainīt, tad ir jāspēj sevi pārvarēt un normāli jārunā par to, kas tev ir vajadzīgs, kas pašreizējā situācijā nav ok, un pie kādām radikālām darbībām jāķeras tikai tad, ja iepriekšminētais nelīdz, tā vismaz man liekas.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.