Cik sevi atceros, es šeit esmu jutusies nevietā, kaut kā tā, ka šī nu nekādi nevarētu būt mana īstā dzīve, manas mājas, laikam ejot, nepiederīguma sajūta tikai pieņēmās spēkā, "šis ir tikai pagaidām, tu izturēsi", es sev teicu, kad vēl nepazinu nevienu, ko varētu iztēloties sev to sakām, kad man vēl nebja nekādu drošu iemeslu, kā dēļ, lai šiem vārdiem ticētu. Reizēm ir vienkārši jāvar pateikt un noticēt. Lai izdzīvotu. Tā es lasīju grāmatas un augu liela. Un tad es aizbēgu un teicu sev, ka tagad ir sākusies mana dzīve. Un pa pusei tā bija taisnība. Pa pusei nē. Tāpat pārāk daudz kas bija pagaidām, "tagad vēl par to nav jādomā". Es negribēju domāt par to otru pusi, kaut arī es visu laiku zināju, ka tā tepat ir. Par būšanu šeit pašlaik man arī ir "pagaidām" sajūta. Bet vakar pirms iemigšanas es domāju par visādām lietām un sajūtām un ievēroju nozīmīgu pārmaiņu saistībā ar šo "pagaidām". Protams, es zinu, ka šeit es tiešām esmu tikai uz laiku, tāpēc nekādas ilgtermiņa lietas, kas būtu saistītas ar šejieni, uzsākt nav vērts, bet man vairs nav sajūtas, ka mana dzīve ir apturēta, ka tagad es plānoju, atvelku elpu un kaut kam gatavojos. Gatavošanās dzīvot ir ilūzija un muļķības. Sākumā man tādu sajūtu vajadzēja, lai pietiktu spēka un drosmes, tagad vairs ne. Šis nav pagaidām, mana dzīve notiek tagad, tā varbūt nav gluži tāda, kā man gribētos, tajā ir diezgan maz komunikācijas un ārkārtīgi daudz nesakārtotu, neskaidru lietu. Bet tajā esmu es pati, ar rītiem, kuros es pamostos no saules, kas caur aizvilktajiem aizkariem ieplūst istabā un veido sarkanīgu gaismu, ar grāamtām, kuras es lasu, lietām, ko es atklāju, mācos darīt vai akceptēt, ar sāpēm un prieku, naksnīgām pastaigām ar suni. Es nekad neesmu sevi tik skaidri jutusi kā atsevišķu cilvēku. Tā ir ļoti skaidra nošķīruma „es un pasaue“, „es un citi cilvēki“ apzināšanās, bet ne sliktā nozīmē. Un dzīve ir tagad. Dzīve ir šajā brīdī. Plānot un neatlikt lietas ir svarīgi, svarīgi ir par tām domāt laicīgi pieņemot, ka viss var neritēt viegli un ātri, tomēr es vairs negribu tērēt visu savu enerģiju plāniem un fantāzijām par nākotni. Es gribu dzīvot jau tagad.