Mēģinu ieskaidrot sunim, ka mēs esam budisti un dzīvojam mīlestībā un piedošanā. Un, ka viņam nav vērts cīnīties, jo tas nav veids, kā glābt pasauli vai sevi. Pēdējo daļu mēģinu atgādināt arī pati sev.

pamodināju jau gandrīz aizmigušo suni, lai vēl piebilstu, ka visi cilvēki un suņi nedzīvo pēc tādas pašas koncepcijas, bet mums ir jāmācās par to daudz neuztraukties. Tipa, mēs necīnāmies pat ar kaimiņiem, kam mūsu dzīvesveids nav pieņemams, mēs tos ignorējam.