Varbūt, ka es tiešām vairs neko nesaprotu no lit., bet man ir pilnīgi citādāka sajūta par Santa Biblia un Pārbaudes laiku, nekā recenzijās lasu un uzzinu no cilvēkiem, ar kuriem esmu par šīm grāmatām runājusi. Ja Žoludes grāamta, kur it kā ir kāda pretenzija uz dziļumu un jēgu, man liekas pilnīgs savārstījums (vispār laikam viena no sviestainākajām un tukšākajām grāmatām, ko es jebkad esmu izlasījusi no sākuma līdz beigām), tad Pārbaudes laiks ar visu savu šķietamo bezjēgas un seklu cilvēku aprakstu man gan diezgan ļoti patika, ļoti jutu zem visa tā "te nekas nenotiek" dzīles, absurda un bezjēgas bezdibeni, brīžiem gandrīz kā Procesā, un tajā pašā laikā tik neuzbāzīgi, gandrīz viegli uzrakstīts.