Atgriežoties no vakara pastaigas ar suni, stāvēju tuvējā autobusa pieturā, smēķēju, klausījos mūziku un pēkšņi sajutos tik ļoti viena, bet reizē ārkārtīgi labi, tā sajūta, ka viss noteikti kaut kā atrisināsies, lai cik samudžinājies nebūtu, drošība un paļāvība, tas bija tik labi, ka, likās, ja tā vēl mācētu, varētu aiz prieka apraudāties.