(..) labā prozā tekstam jābūt distancētam no autora; autoram jāatsakās no ilūzijas “pateikt visu, kā ir”, jo, galu galā, tekstā jēgu ieliek nevis autors, bet gan lasītājs, un, ja autora klātbūtne izrādās traucējoša, viņš īgni atbrīvosies gan no autora, gan no puslasītās grāmatas.

(Guntis Berelis “Latviešu literatūras vēsture”)