Bet es esmu pamanījusi ļoti savādu pārmaiņu (nu, labi, varbūt tas tāpēc, ka es jau neko baigi šobrīd nedaru, nu tā ikdienā), bet lielākoties man apkārt ir cilvēki, kuri man patīk un liekas interesanti, pat ja ne tā aktīvi patīk, tad vismaz nenepatīk, agrāk tā nebija, visur bija cilvēki, kas mani aizkaitināja, biedēja, uztrauca un citādi ar savu klātbūtni bija ļoti apgrūtinoši. Šobrīd man laikam tādas reālas problēmas ir tikai komunicējot ar savu ģimeni, un šad tad ar kaut kādiem lohiem iestādēs, uz ielas vai transportos, bet arī tur cilvēki pa laikam ir ļoti (pārsteidzoši) sakarīgi, tas ir tiešām ļoti savādi. Man gan žēl, ka es nevaru tik daudz, cik gribētos, būt ar cilvēkiem, kuri man patīk, tā kā tajā ir arī kāda skumdimoša puse, bet principā šis ir ļoti, ļoti patīkami un iepriecinoši.