Ja tā padomā, šis laikam ir bijis visskumjākais gads manā dzīvē. Man noteikti iepriekš ir klājies daudz sliktāk, un nekādā ziņā šis nav bijis bezcerīgs vai bezjēdzīgi sāpīgs laiks, bet tieši visaptveroši, ārprātīgi skumjš, ar daudziem zaudējumiem, atklājumiem, ka dzīve vairs nekad, nekad nebūs tāda kā līdz šim, (un, jā, tā būs ļoti citādāka, es ticu, ka daudz, daudz labāka), bet šobrīd varbūt vienkārši ir jāļauj sev mazliet atelpas, varbūt kādu brīdi ir jāļauj sev vienkārši iegremdēt rokas līdz elkoņiem atmiņās un skumjās, vēl mazliet, pirms.